Vallalar Viesture: Cylvāka viesture, kurs īkaruoja nuovi.
Deļkam vajadzātu skaiteit Vallalara viesturi? Eistuo cylvāka viesture, kurs īkaruoja nuovi. Eists zynuotnīks, kurs atkluoja ceļu, kai cylvāks dzeivuot, nanūmierstūt. Tys, kurs atkluoja zynuotni, kas cylvāka kermini puorvierš par namiersteigu kermini. Tys, kas cylvāka kermini puorvērte par zynuošonu kūpumu. Tys, kurs mums pastuosteja ceļu, kai mes dzeivuotu, nanūmierstūt. Tys, kurs pīdzeivōja Dīva dabiskū patīseibu un pastōsteja, kas ir Dīva namērsteiga forma un kur Jys ir. Tys, kurs nūjēme vysus pōrticeibu un vysu apšaubeja ar myusu zynōšonom un sasnēdze eistōs zynōšonas.
Eists zynuotnīka vuords: Ramalingam Vuords, ar kuru jū sauc tyvī: Vallalar. Dzimšonys gods: 1823. gods Kermiņa puorviersšonys gods gaismys kerminī: 1874. gods Dzimšonys vīta: Indeja, Čidambarams, Marudurs. Sasnāgums: Tys, kurs atkluoja, ka cylvāks var sasnēgt ari Dīva stuovūkli i nanūmiert, i sasnēdze tū stuovūkli. Indejā, Tamilnadā, piļsātā ar nūsaukumu Marudhur, kas atsarūn divdesmit kilometrus iz zīmelim nu Čidambaramys piļsātys, Ramalingams pseidonims Vallalars pīdzyma svātdīnē, 1823. goda 5. oktobrī, 17:54 stuņdēs.
Vallara tāva vuords beja Ramaja, a muotis vuords Činamai. 100 doc#1281 Tāvs Ramaija beja Marudhura grōmatveds un skūlōtōjs, kurs mōceja bārnus. Muote Činammai ryupējuos par sātu i audzynuoja sovus bārnus. Vallalara tāvs Ramaiahs aizguoja myužeibā sastajā mienesī piec juo pīdzimšonys. 100 doc#1338 Mōte Činamai, apsverūt sovu bārnu izgleiteibu un nōkūtni, devēs uz Čennai, Indejā. Vallalara vacuokais bruoļs Sabapati vuicejuos pi profesora Sabapati nu Kančipuramys. Jis kliva par episkuo diskursa meistaru. Naudu, kū nūpeļneja, īmūt iz diskursim, jis izmontuoja, kab uzturātu sovu saimi. 100 doc#1281 Pats Sabapati izgleituoja sovu jaunuokū bruoli Ramalingamu. Vāluok jis jū syuteja vuiceitīs pi školuotuoja, pi kura jis beja vuicejīs, Kančipuramys profesora Sabapati.
Ramalingams, kurs atsagrīze Čennajā, bīži apmeklēja Kandasamy templi. 100 doc#1159 Jis beja prīceigs pīlyugt Kungu Muruganu Kandakotamā. Jis jauneibā komponēja i dzīduoja dzīsmis par Kungu. Ramalingam, kurs naīt školā i napalyka sātā, ībylda vacuokais bruoļs Sabapathi. Bet Ramalingams nasaklauseja sovu vacuokuo bruoļa. 100 doc#1187 Tōpēc Sabapati styngri pavēlēja sovai sīvai Papati Ammalai pōrtraukt pasnīgt ēdīni Ramalingam. 100 doc#1187 Ramalingams, pīkreitūt sovas dōrgō vacōkō brōļa lyugumam, apsūleja palikt sātā un mōceitīs. Ramalingams palyka sātys augšejā ustobā. Izjamūt maltītes laikus, jys ari cytōs reizēs palyka ustobā un aktivi nūsadorbōja ar Dīva pīlyugsmi. Vīnu dīnu spīgelī pi sīnys jis beja ekstazē i dzīduoja dzīsmis, tycūt, ka jam ir pasaruodejs Dīvs.
Vacuokais bruoļs Sabapathi, kurs agruok skaiteja lekcejis par mitologeju, slymuos veseleibys deļ navarēja apmeklēt lekceju, kurai jis beja pīkryts. 100 doc#1187 Tai jys lyudze jaunōkū brōli Ramalingamu īt iz vītu, kur nūtyka lekcija, un dzīdōt kaidu dzīsmi, lai kompensātu sovu naspēju atnōkt. Attīceigi tī aizguoja Ramalingams. 100 doc#1187 Tymā dīnā beja puļcējīs lels skaits cylvāku, lai klauseitūs Sabapati lekciju. Ramalingams dzīduoja dažys dzīsmis, kai jam beja stuostejs vacuokais bruoļs. Piec ituo tī puļciejušī ļauds ilgi uzstuoja, ka jam juoskaita goreiga lekceja. Tai ari Ramalingams pīkryta. Lekceja nūtyka vālu naktī. Vysi beja izbreineiti i apbreinuojuši. Tei beja juo pyrmuo lekceja. Jam tūlaik beja deveni godi.
Ramalingams suoce pīlyugt divpadsmit godu vacumā Tiruvotrijurā. 100 doc#1187 Jys kotru dīnu gōja uz Thiruvottrijur nu septeņu oku apleicīnes, kur jys dzeivōja. Piec daudzu uzstuojeibys Ramalingams pīkryta lauleibai divdesmit septeņu godu vacumā. Jis apsaprecēja ar sovys muosys Unnamulajis meitu Tanakodi. Gon veirs, gon sīva nabeja īsaisteiti gimines dzeivē un beja īgrymuši Dīva dūmōs. Ar sīvys Thanakodis pīkrisšonu lauleibys dzeive teik pabeigta vīnā dīnā. Ar sīvys pīkrisšonu Vallalars turpynoj ceņtīnus sasnēgt namiersteibu. Ramalingams gribēja īpazeit eistū Dīvu caur zynuošonom. Deļtuo 1858. godā jis atstuoja Čennai i apmeklēja daudzus tempļus i sasnēdze piļsātu, kū sauce par Čidambaramu. 100 doc#1187 Īraudzejs Vallalaru Čidambaramā, piļsātas administrators, kuras vōrds beja Tiruvengadams, lyudze jū atbraukt un palikt sovā piļsātā un sātā. 100 doc#1159 Saisteita ar sovu mīlesteibu, Vallalar deveņus godus palyka Tiruvengadam rezideņcē.
Eists Dīvs atsarūn smedziņūs myusu golvā, kai mozs atoms. Tuo Dīva gaisma ir vīnaida ar miļjarda sauļu spylgtumu. 132 doc#1338 Tōpēc, lai vīnkōršō tauta saprostu Dīvu, kurs ir gaisma myusūs, Vallalars izlyka ōrā lampu un slavēja tū gaismas veidā. 100 doc#1281 Jys sōce ceļt gaismas templi pi Sathya Dharmachalai 1871. godā, templi, kas tyka pabeigts apmāram pusgodā, nūsauce par "Gudreibas padūmi". Jis izcēle templi piļsātā, kū sauc par Vadalu, Dīvam, kurs dzeivoj gaismys veidā kai lelajai zynuošonai myusu smedziņūs. 132 aglona.ekstra.lv Eists Dīvs ir zynōšonas myusu golvā, un tim, kas tū navar saprast, Jys uzcēle templi uz zemes, tymā templī aizdadzynōja lampu un lyka jim par tū lampu dūmōt par Dīvu un tū pīlyugt. Kod mes taidā veidā koncentrejam sovys dūmys, mes pīdzeivojam Dīvu, kurs ir zynuošonys myusu golvuos.
Ūtardiņ nu reita ostoņuos stuņdēs jis pacēle karūgu ākys prīškā, kū sauc par Siddhi Valakam Mettukuppam piļsātā, i snēdze garu sprediki puļciejušajim cylvākim. Tū sprediki sauc par „miļzeigū mōceibu”. Itys sprediķis vad cylvāku, lai jis byutu laimeigs vysod. Tys atbiļd iz daudzim vaicuojumim, kas rūnās rūkā. Sprīdums ir par myusu pōrticeibu lauzšonu. Jis soka, ka eistais ceļš ir zynuot i pīdzeivuot dobys patīseibu taidu, kaida tei ir. Na tikai tys. Vallalars pats ir uzdevs daudz vaicuojumu, par kurim mes naasam dūmuojuši i iz tim atbiļdiejs. Tī vaicuojumi ir taidi:...
Kas ir Dīvs? Kur ir Dīvs? Voi Dīvs ir vīns voi daudzi? Deļ kuo mums ir juopīlyudz Dīvs? Kas nūtiks, jo mes napīlyugsim Dīvu? Voi ir taida līta kai dabasi? Kai myusim vajadzātu pīlyugt Dīvu? Voi Dīvs ir vīns voi daudzi? Voi Dīvam ir rūkys i kuojis? Voi mes varam kū dareit Dīvam? Kaids ir vīgļuokais veids, kai atrast Dīvu? Kur ir Dīvs dobā? Kura forma ir namiersteiguo forma? Kai mes puorveidojam sovys zynuošonys par eistom zynuošonom? Kai uzdūd vaicuojumus i daboj atbiļdis iz tim? Kas nu mums slēp patīseibu? Voi mes varam kū dabuot nu Dīva, nastruodojūt? Voi religeja ir nūdereiga, lai pazeitu patīsū Dīvu?
Nuokušais nūtykums piec karūga paceļšonys beja , tamilu mienesī Karthigai , gaismys svieteišonys svātku dīnā , jis pajēme juo ustobā vysod dagūšū deepa lampu i nūlyka tū prīškā . muižā. 1874. goda Taizemis mieneša 19. dīnā, tys ir, janvarī, Indejis astronomejā pīmynātuos Poosam zvaigznis dīnā, Vallalars vysus svieteja. Vallalars īguoja muižys ustobā pusnaktī. 100 doc#1338 Pēc jō vēlēšonōs jō svareigī mōcekli Kalpattu Aija un Thožuvurs Velayudhams nu ōrpuses aizslēdze slāgtas ustobas durovas.
Nu tuos dīnys Vallalars myusu fiziskajom acim nav pasaruodejs kai forma, bet gon ir bejs dīviška gaisma zynuošonu veiduošonai. 133 aglona.ekstra.lv Jo myusu fiziskajom acim nav spāka īraudzeit zynōšonu mīsu, tod tōs navar īraudzeit myusu Kungu, kurs ir vīnmār un vysur. Tai kai zynuošonu kūpums ir uorpus cylvāka acim radzamuo spektra viļņu garuma, myusu acs tū navar redzēt. 132 aglona.ekstra.lv Vallalars, kai jys zynōja, vyspyrms pōrveidōja sovu cylvāka mīsu par teiru mīsu, tod par skaņu mīsu, kū sauc par Om, un tod par myužeigōs zynōšonas mīsu, un Jys vīnmār ir ar mums un pīškir sovu žēlesteibu.