Šymā fiziskajā mīsā tikai divas lītas var pīdzeivōt bādas un laimi. Tei ir dvēsele i Dīvs. Myusu pruots, acs, mēle, auss, daguns, uoda i c., ir cylvākim dorbareiki. Tys napīdzeivoj ni lobu, ni švaku. Tuos ekstremitatis ir dvēselis instrumenti, kab pīdzeivuotu lobu i švakū. Taidim dorbareikim kai acs, daguns, auss, pruots i tt., nav zynuošonu. Tys ir kai nadzeivys lītys. Nadzeivuos lītys navar justīs labi i švaki. Navajadzātu saceit, ka smiļkts palīk laimeigs, jo smiļkts ir nadzeiva līta; tai nav zynuošonu pīdzeivuot lobu i švakū. Tai navajadzātu saceit, ka muns pruots ir laimeigs. Partū ka pruots ir myusim instruments. Instruments nikuo napīdzeivoj.
Cylvāka calta sāta, kas ir nu smiļkšu, cementa i c., sāta nikuo napīdzeivoj, partū ka tei ir nadzeiva līta. Cylvāks, kurs dzeivoj sātā, pīdzeivoj lobu i švaku. Tai Dīvs mums ir iztaisejs mozu sātu, kurā dzeivuot, kuru sauc par cylvāka mīsu. Cylvāka mīsa nikuo navar pīdzeivuot. Dvēsele, kas ir mīsys īškpusē, var pīdzeivuot prīcu i bādys. Tai mums ir jōzyna, ka tikai dvēselei ir zynōšonas, kuras var pīdzeivōt. Cylvāka kerminī ir pīejami instrumenti, taipat kai ekstremitatis, kab paleidzātu cylvākam. Tik dorbareiki nikuo navar pīdzeivuot. Kod mes raudom, myusu acīs iudiņs, na stykls.